JODA DEFICĪTS UN UNIVERSĀLA SĀLS JODĒŠANA

JAUTĀJUMI UN ATBILDES

 

1. Vai joda deficīts Latvijā ir problēma?

 

ATBILDE:

 

Jā, ar UNICEF atbalstu 2000. gadā veiktais pētījums skolēnu vidū parāda, ka populācijā ir joda deficīts. Visās pētījumā iekļautajās teritorijās urīna joda līmenis ir zem PVO/UNICEF/ICCIDD rekomendētās normas skolas vecuma bērniem (100 - 200 µg/L). Novērotās atšķirības starp dažādiem Latvijas rajoniem nav nozīmīgas.

Ir jāatceras, ka skolēni pētījumam tika izraudzīti tāpēc, ka ir visvieglāk sasniedzamā sabiedrības grupa. Viņi pārstāv visu populāciju tāpēc, ka ēd to pašu ēdienu, ko pārējie ģimenes līdzekļi. Turklāt tas parāda, ka rezultāti Latvijā ir līdzīgi pētījumiem citās valstīs.

Vadošie Latvijas endokrinologi nepiekrīt viedoklim, ka Latvijā ir joda deficīts. Par spīti faktam, ka Latviju ievērojami ietekmēja avārija Černobiļas atomreaktorā, ir vērojama niecīga interese par pētījumiem joda deficīta jomā, salīdzinot, piemēram, ar Lietuvu.

 

2. Kāda īsti ir problēma un ko tā skar?

 

ATBILDE:

 

Joda deficīta izraisīto saslimšanu galvenais cēlonis ir joda nepietiekama uzņemšana ar uzturu - tādēļ populācijā ir joda deficīts.

Nākotnes sociālajai un ekonomiskajai attīstībai valstī ir svarīgi, ka populācijā, kurā pastāv joda deficīts, auglis agrīnas grūtniecības laikā, smadzeņu attīstības periodā (īpaši nenobriedušo smadzeņu šūnu migrācijas laikā un savienojumu starp specializētiem smadzeņu rajoniem veidošanās laikā) nesaņem pietiekamu tiroīdā hormona (T4) daudzumu (skat. Delange, JCEM 86 2001 2349 un JCEM 85 2000 3975). Kad sakarā ar T4 nepietiekamību smadzeņu šūnām kodolu receptori šūnā nav piesātināti ar tiroīdo hormonu, ģenētiskā informācija nevar tikt pilnībā pārnesta uz migrācijai un savienojumiem nepieciešamo proteīnu sintēzi; tādējādi smadzeņu attīstība netiek zem optimālā potenciāla. Visi jaundzimušie uzsāk dzīvi ar nelielu (10 - 15%) garīgo un izziņas spēju kapacitātes deficītu. Visu šo nelielo deficītu kopīgais efekts katrā jaunā paaudzē nozīmē, ka valstī būs ierobežota tās nākotnes sociālā un ekonomiskā attīstība.

Arī citas iedzīvotāju grupas var būt ietekmējis joda deficīts un izmeklējumi parādīs dažādas joda deficīta izraisīto saslimšanu formas. Papildus vēl nedzimušo bērnu smadzeņu viegliem bojājumiem, kas parādās slēptā formā, var tikt novērotas dažādas citas veselības problēmas, t. sk. kāksli visās iedzīvotāju vecuma grupās (tā ir pazīme, ka vairogdziedzerim jāstrādā ar papildus slodzi, lai izmantotu nelielo, ar pārtiku uzņemtā joda daudzumu), nelielu TSH pieaugumu jaundzimušajiem (tas parāda, ka joda deficīts turpinās arī pēc dzimšanas) un pastiprinātu nepieciešamību pēc ar joda deficītu saistīto vairogdziedzera saslimšanu diagnostikas, ārstēšanas un ķirurģiskas iejaukšanās (gados vecāko iedzīvotāju starpā). Nelielai vecāko iedzīvotāju (55 - 65 g. un vairāk) daļai kā sekas ilgstošam joda deficītam var būt attīstījušies vairogdziedzera mezgli. Organisma atbildes reakcija uz joda daudzuma izmaiņām uzturā var būt neadekvāta (vairogdziedzeris nespēj pareizi reaģēt, t.s. "autonomais" kākslis) un kad, lai novērstu joda deficītu, tiek ieviesta universāla sāls jodēšana, šajā populācijas daļā var attīstīties "joda izraisīts hipertiroīdisms". Šādas neparastas sekas kā pārejošs efekts ir zināmas un viegli ārstējamas.

Jāņem vērā, ka Latvijā ir relatīvi liela gados vecāko iedzīvotāju proporcijā populācijā.

 

3. Kādi ir pierādījumi šādam secinājumam?

 

ATBILDE:

 

Literatūrā ir pieejams plašs eksperimentālu (starp dzīvniekiem) un novērojumu (starp cilvēkiem) pierādījumu aprakstu klāsts par šādiem secinājumiem (skat. iepriekš). Šie pierādījumi jau 1990. gadā lika PVO pievērst pastiprinātu uzmanību joda deficīta kontrolei. Pasaules Samitā Bērniem tas ļāva izvirzīt mērķi "novērst joda deficītu līdz 2000. gadam".

 

4. Kas ir izdarīts, lai uzsāktu risināt šo problēmu?

 

ATBILDE:

 

Pasaules Samita Bērniem un apvienotās UNICEF - PVO Veselības politikas komitejas akcepts un rekomendācija, ka visam cilvēku un dzīvnieku patēriņa sālim, ieskaitot sāli, ko lieto pārtikas ražošanā, jābūt jodētam (skat. JCHPSS), ir pazīstams kā "Universālas sāls jodēšanas" (USI) stratēģija. Šodien šis politikas lēmums ir akceptēts un pielietots vairāk nekā 120 pasaules valstīs.

Uz plašas, kopš 1930. g. pieejamas pieredzes pamata ekspertu komisijas ir publicējušās tādus materiālus kā "Ieteicamais joda daudzums sālī" (skat.: PVO jods sālī, u.c.) un jodsāls drošība (skat.: Jods un veselība). PVO ir pilnvarota izveidot un uzturēt joda deficīta izraisīto saslimšanu datubāzi, UNICEF seko progresam universālas sāls jodēšanas sasniegšanā valstīs, balstoties uz periodiskiem mājsaimniecību pētījumiem (www.unicef.org) . Datubāzes tiek regulāri papildinātas ar jaunāko informāciju.

 

5. Kas vēl ir jāpaveic?

 

ATBILDE:

 

Ir svarīgi saprast, ka lēmums pieņemt un īstenot universālu sāls jodēšanu ir nacionāls - ārpus suverenitātes principa. Katrai valstij jāizlemj pašai, pieņemot attiecīgus normatīvos aktus. Kā jau minēts iepriekš, daudzas valstis ir akceptējušas, ka nepieciešama sadarbība starp publiskajām, privātajām un pilsoņu interesēm, lai nodrošinātu populācijas apgādi ar pietiekamu joda daudzumu, kas savukārt garantē katrai jaundzimušo paaudzei optimālas intelektuālās spējas.

Šī principa neakceptēšana pārsvarā balstās uz nezināšanu valdības vadītāju (viņi nav informēti par joda deficīta ietekmi uz valsts ekonomiku), patērētāju (nav informēti par joda deficīta ietekmi uz viņu bērnu smadzeņu attīstību) un sāls ražotāju (neapzinās savu lomu pietiekama joda satura nodrošināšanā iedzīvotāju uzturā) starpā. Šos nezināšanas veidus var novērst vienīgi ar visaptverošu komunikāciju, periodiski informējot politiķus lēmumu pieņemšanas laikā, pastāvīgi informējot patērētājus un sāls ražošanas nozares pārstāvjus.

Ilgstoši pasākumi šīs nezināšanas pārvarēšanai ir atkarīgi no pareizas un precīzas informācijas veiksmīgas izplatīšanas caur dažādiem kanāliem.

Bez tam, bijušajās PSRS valstīs medicīnas profesionāļiem bieži vien ir galvenā loma lēmumu pieņemšanā sabiedrības veselības jomā. Viņi jāizglīto jaunākajās uzturzinātnes tendencēs, kā arī jāinformē par joda deficīta bīstamību un tā vienkāršo risinājumu - USI.

Visbeidzot, fakta, ka sāls rūpniecībai ir galvenā loma sabiedrības veselības problēmas risināšanā pieņemšana ir smags pārbaudījums politisku lēmumu izdarīšanai valstīs, kur par sabiedrības veselību ir atbildīgs vienīgi publiskais sektors. Realitātē visās valstīs sāls ir produkts, kurš tiek ražots un pārdots, nevis lietots kā medicīnisks līdzeklis, lai novērstu klīniski diagnosticētu nepieciešamību.

 

6. Kādas ir USI izmaksas?

 

ATBILDE:

 

Adekvātas jodēšanas izmaksas (ieskaitot sāls kvalitātes novērtēšanu) izmaksā mazāk par 0,05 USD (5 ASV centiem) uz iedzīvotāju gadā. Ja sāls tiek pārdots tirgū vaļējs, tad tā iepakošana polietilēna maisiņos ir dārgāka un atkarīga galvenokārt no polietilēna maisiņu cenas valstī. Iepakošanas tehnika parasti ir dārgāka nekā aprīkojums, kas vajadzīgs jodēšanai, bet cena tomēr nav pārāk augsta. Kālija jodāts pasaules tirgū maksā aptuveni 20 USD/kg.

 

7. Kāds ir ES viedoklis par USI?

 

ATBILDE:

 

Eiropas Savienībai šajā jautājumā nav oficiālas nostājas. Kā iemesls tam ir fakts, ka šī ir uztura problēma, bet ES likumdošana koncentrējas uz pārtikas drošību un tirdzniecību. Praksē daudzās Eiropas valstīs, izņemot Austriju, sāls tiek jodēts balstoties uz brīvprātīgu (rekomendējošu) likumu bāzes un pieļaujamais joda līmenis ievērojami atšķiras. Austrijā likums nosaka, ka visam galda sālim jābūt jodētam.

Eiropas Parlamentā ir sagatavots lēmuma projekts, kas paredz brīvprātīgu pārtikas bagātināšanu. Šis projekts apstiprina, ka katrai valstij pašai jāpieņem savi lēmumi un ES respektēs nacionālo likumdošanu USI jautājumā. Sāls jodēšana ir universāla Nīderlandē, Šveicē, Austrijā un tādās Austrumeiropas valstīs kā Polija, Maķedonija, Bulgārija un Baltkrievija.

 

8. Kāda ir iespējamā negatīvā jodēšanas ietekme uz pārtikā lietojamo sāli un kā tā tiks risināts?

 

ATBILDE:

 

Jodēšanai nav nekādu negatīvu efektu uz sāls krāsu, garšu un izskatu. Sāls rūpniecībai jodēšanas tehnoloģija ir pazīstama, vienkārša, lēta un viegli pieejama. No valsts uz valsti pieredze liecina, ka, ja reiz valsts valdība ir akceptējusi USI, sāls ražotāji vienmēr pastāvēs uz likumdošanas nepieciešamību divu iemeslu - taisnīguma un caurspīdīguma - dēļ.

 

9. Kādi pārtikas produktu veidi jāiekļauj šādā likumdošanā, kāpēc un kā tas ietekmēs produkta cenu?

 

ATBILDE:

 

Rekomendācijas iesaka jodēt visu pārtikas sāli, t.i. visu sāli, ko pārtikā lieto gan cilvēki, gan dzīvnieki, gan pārtikas rūpniecībā izmantojamo sāli. Lielākie sāls rūpniecības klienti vairumā valstu ir miltu un maizes ražotāji un gaļas pārstrādes rūpniecības pārstāvji. Papildus samaksa jodēta sāls lietošanai šajās nozarēs ir niecīga. Piemēram, maizes ražošanā mīklai tiek pievienots 1.7% sāls. Pie jodēšanas līmeņa 20 - 40 ppm, joda daudzums mīklā būs 0.34 - 0.68 ppm jeb 0.01 - 0.02 USD. Šīs izmaksas ir tik niecīgas, ka pazūd normālajās cenu svārstībās, ko izraisa citas sastāvdaļas.

 

10. Kāpēc ir nepieciešams veikt USI, nevis izglītot sabiedrību par tās pozitīvajiem efektiem un ļaut cilvēkiem pašiem izdarīt izvēli?

 

ATBILDE:

 

Tādu valstu, kā Šveice, Nīderlande un Vācija pieredze USI sasniegšanā parāda, ka patērētāju izglītošana ar mērķi mainīt viņu sāls pirkšanas paradumus uz vispārēju jodēta sāls lietošanu prasa pārāk daudz laika. Šis process ir arī daudz dārgāks, nekā vispārēja sāls jodēšana. Tā kā visu valstu politiskie vadītāji ir apņēmušies sasniegt mērķi (novērst joda deficītu) līdz 2005. gadam, ir atlicis pārāk maz laika izglītojošai pieejai.

 

11. Cik valstīm ir obligāta sāls jodēšana? Kuras no tām ir ES dalībvalstis? Eiropas padomes locekles?

 

ATBILDE:

 

Situācijas aprakstam Eiropā, skat. pievienoto "Delange in Thyroid International" atskaiti. Situācija citās valstīs ir apskatīta UNICEF sagatavotajā 8. Pasaules Sāls Simpozija brošūrā (S2K Brochure, 2000) un ANO Speciālās Sesijas bērniem brošūrā (UNGASS USI Brochure).

 

12. Īsumā, kāpēc valdībai jāapsver pieņemt normatīvos aktus, lai ieviestu USI?

 

ATBILDE:

 

Tādēļ, ka laba valsts politika aizstāv gan pilsoņa, gan visas tautas intereses. "Laba politika" ir "labi politiķi". Lai gan joda deficīta novēršana ir dažādu sektoru partneru vienošanās, galvenā atbildīgā par to ir valdība. Ieviešot USI, katrs no līderiem var iegūt atzinību: politiķi tādēļ, ka tie nodrošina valsts ekonomiku ar labākiem cilvēku resursiem un sāls ražotāji tādēļ, ka tie garantē gudru un produktīvu sabiedrību.

 

Fritz van der Haar,

Emory universitātes profesors, UNICEF konsultants

 

UNICEF: "Arī Latvijā pastāv joda deficīts."

Joda trūkums organismā ir viens no izplatītākajiem bērnu garīgās atpalicības un smadzeņu nepietiekamības cēloņiem pasaulē. Ja grūtnieces nesaņem pietiekošu daudzumu joda, palielinās spontāno abortu iespējamība, zīdaiņu mirstība, risks iedzimtām anomālijām – neiroloģiskais kretīnisms, psihomotorie defekti. Joda deficīts ierosina organisma fizisko un psihisko funkciju traucējumus - darba spēju samazināšanos un imūnsistēmas novājināšanos.

 

1995. gadā tika veikts pirmais pētījums par joda deficītu Baltijas valstīs. Latvijā to sadarbībā ar UNICEF LR Nacionālo komiteju veica Veselības veicināšanas centrs un citi eksperti. 2000.gada sākumā tika atkārtots šāds pētījums, lai noteiktu patreizējo stāvokli. “Joda deficīta pētījums” tika veikts 20 Latvijas skolās, aptverot visus Latvijas reģionus. Katrā skolā tika iesaistīti 30 bērni. Pētījumi, kuros piedalījās 600 Latvijas skolēnu, apstiprina, ka Latvijas bērni uzņem vidēji tikai 30 - 50 % no tā joda daudzuma, kas nepieciešams normālai intelektuālai un fiziskai attīstībai. “Joda deficīts Latvijā ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma. Tā kā uzturā ir nepietiekams joda daudzums, Latvijas bērni var zaudēt vairāk kā 10% sava intelektuālā potenciāla un līdz ar to samazināsies viņu konkurētspēja ar Rietumvalstu vienaudžiem jauno tehnoloģiju laikmetā.”   Šis paziņojums izskanēja konferencē par joda nepietiekamības likvidācijas politiku Baltijas valstīs veicot vispārēju sāls jodizāciju.

Pētījums un 2000.gadā notikusī konference iekļaujas vienā no UNICEF (ANO Bērnu fonds) visā pasaulē realizētās programmas pasākumiem par joda deficīta izskaušanu.

 

Kur ņemt jodu? Jods principā ir visur - gaisā pie jūras, ūdenī, augsnē, augos, taču ārkārtīgi mazos daudzumos. Nedaudz joda iespējams uzņemt arī ieelpojot gaisu pie jūras. Savukārt, filtrējot dzeramo ūdeni, lai atbrīvotu to no hlora, jūs atbrīvojat to arī no fluora un joda.

 

Visvairāk joda ir jūras un okeāna zivīs un augos. Turklāt, kā minēja dakteris Zigurds Zariņš, jo tālāk no krasta, jo sāļākos ūdeņos zivs vai augs atradies, jo vairāk tajā joda. Pārējos produktos joda daudzums atkarīgs no joda daudzuma augsnē un ūdenī. Dakteris Zigurds Zariņš iesaka vismaz divas reizes nedēļa lietot uzturā okeāna produktus - zivis, jūras kāpostus.

 

Joda daudzums 100 gramos šādu produktu: (mikrogramos)

Pati vienkāršākā un ērtākā joda uzņemšanas iespēja ir jodizēta sāls lietošana uzturā, tāpēc UNICEF realizē sāls jodizācijas kampaņu visā pasaulē.

 

Vairāk par Jodsāli ...

   

 

Vispārēja sāls jodizācija tiek atzīta visā pasaulē un tas arī ir ekonomiski efektīvākais veids joda deficīta novēršanai”, teica Majid Tibouti kungs, Reģionālais Veselības Jautājumu padomnieks UNICEF Reģionālajam birojam Centrālajai un Austrum-Eiropai un Baltijas valstīm. Šī nostādne atspoguļo zinātnieku viedokli, kas bija ieradušies no Vācijas, Šveices, ASV, Polijas un Krievijas, lai piedalītos UNICEF un LR Labklājības ministrijas sadarbībā ar Igaunijas Sociālo lietu ministriju un Lietuvas Veselības ministriju organizētajā konferencē.

 

Nesen veiktais pētījums parādīja, ka Latvijas tirgū tikai 2 – 3 % uzturā lietojamā sāls ir jodizēts. Tai pat laikā pasaulē pēdējās desmitgadēs jodizētā sāls daudzums visā pārtikas sāls tirgū no 5 % ir pieaudzis līdz 70 %.

 

 

Vairākas Austrumeiropas valstis (Bulgārija, Maķedonija, Horvātija) ir ieviesušas likumdošanā aizliegumu nejodizēta sāls importam. Kaut arī Latvijā vēl nav pieņemti valsts līmeņa noteikumi par vispārējiem sāls jodizācijas pasākumiem, privātskola Patnis, sekojot UNICEF rekomendācijām, jau ir izvēlējusies pilnībā pāriet uz jodsāls izmantošanu bērnu ēdināšanā. Šajā projektā ir piekritusi iesaistīties arī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona bērnu patversme.

 

Latvijas Sāls tirdzniecības kompānija apņemas šajā mācību gadā apgādāt ar jodsāli skolu un Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona bērnu patversmi, tādējādi nodrošinot katram bērnam vidēji 150 joda mikrogramu dienā.

Latvijas Sāls Tirdzniecības Kompānija. Buļļu iela 47A, Rīga, LV-1067, tālr. 67 063 931, e-mail: lstk@lstk.lv

Saturs © LSTK 2014.